Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

AKTUĀLI! Ziemassvētku vecītis - ir! Dekāni sveic visus Ziemassvētkos! - 4
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
22.12.2016

Tas, ka visiem brīnumiem ir kāds izskaidrojums un arī reāls pamats, arvien pierādījies laika gaitā, jo vairāk atklājot un aizpildot mūsu zināšanu baltos plankumus. Gada nogales jauko gaidu laikā aktualizējas Ziemassvētku vecīša personības fenomens. Neviens nav redzējis, kā viņš tās lietas dara, bet dāvanas aizvien sarūpē, un prieku lieliem un mazākiem rada. Šajā brīnumainajā Ziemassvētku sagaidīšanas nedēļā lūdzām Latvijas Universitātes fakultāšu dekānus sniegt pierādījumus un citas zīmes, kas liecina par Ziemassvētku vecīša esamību. Šodien pie jums ar savu vēstījumu nāk Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds, Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne Valda Kļava un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Rīt - noslēdzošā dekānu uzrunas reize, Ziemassvētkus sagaidot.

Ziemassvētku vecīša apoloģija

Juris Rozenvalds, prof., LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns

Ziemassvētku vecītis noteikti pastāv.

Pirmkārt, pastāvēšanai svēti tic mani mazbērni, kuri kopā  ar citiem mazbērniem veido ievērojamu sabiedrības  daļu. Tās   īpatsvars sabiedrībā, cerams, tuvākajos gados vēl vairāk pieaugs. Tas, kam tic ievērojama sabiedrības daļa, kļūst par  sabiedrības dzīves faktu. Tā  apgalvo sociālās zinātnes. Vai mums ir  kāds  pamats to apšaubīt?

Otrkārt, par  Ziemassvētku vecīša pastāvēšanu liecina  arī to cilvēku skaita pieaugums, kuri cenšas  viņam līdzināties. Un runa te, protams, nav par dažiem neapzinīgiem vecākiem, kuri, nesagaidot Ziemassvētku vecīša  ierašanos, paši apdāvina savus bērnus un tuviniekus, ar ko, atzīmēšu, tikai kaitē Ziemassvētku vecīša lietai, kas, kā studentiem zināms, ir taisna un cieta.  Runa,  protams, ir  par  mūsu pašu ievēlētajiem sabiedrības priekšstāvjiem, kuri, Ziemassvētku noskaņās (dažreiz – arī tuvojošos vēlēšanu sakarā)  kļūst  īpaši devīgi. Šogad, skaties, rekordu ir uzstādījuši – vairāk nekā 20 miljonus sadalījuši Ziemassvētku dāvanās.Un tā  nemaz nav viņu spēju robeža  - viss liecina par to, ka 2017. gada beigās varam gaidīt  jaunu rekordu, un tad visi valdošās koalīcijas deputāti ar pilnām tiesībām varēs valsts budžetu pieņemt sarkanbaltos Ziemassvētku vecīšu tērpos.  Vai pēc šādiem - sociālo zinātņu atziņās balstītiem – argumentiem kādam vēl ir šaubas par Ziemassvētku vecīša pastāvēšanu? Ziemassvētku vecītis ir, dzīvo un uzvar!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Kamēr būs Ziemassvētku vecītis, vēsture nebeigsies!

Valda Kļava, asoc. prof., LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne

Ja Ziemassvētku vecīša nebūtu, viņš būtu jāizdomā. Jo kā gan citādi cilvēks vienā paņēmienā apmierinātu savas iedabas nozīmīgu daļu - alkas patverties tēvišķas labestības aizsegā, kāri pēc taustāmiem labumiem, vēlmi kompensēt dzīves brīžam nežēlīgi raupjo tvērienu ar veldzējoša brīnuma iespējamību – un turklāt sasniegtu minēto ar apskaužamu un prognozējamu regularitāti – reizi gadā.

Tātad Ziemassvētku vecītis neapšaubāmi ir nepieciešams. Bet vai viņš ir?! Te nu, ievērojot problēmas savdabību, gribas pievienoties dažu ievērojamu filosofu uzskatiem par attiecībām starp realitāti un domu pasauli un secināt: ja reiz Ziemassvētku vecītis ir izdomāts, tātad viņš pastāv! Savukārt, skatoties vēsturiski, nevar nepamanīt, ka Ziemassvētku vecītis ir savā ziņā mūsu kultūras iemiesojums, jo viņa izcelsmes pamati saistās ar antīkās pasaules beigu posmu, t.i., – plašā nozīmē ar modernās civilizācijas sākumiem. Tāpēc laikā, kad kārtējo reizi daudz runājam par vēstures beigām, varam būt droši, ka vēsture un mūsu laikmets nebeigsies, kamēr būs Ziemassvētku vecītis!

Sirsnības un gaišuma pilnus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Par Ziemassvētku vecīti

Gundars Bērziņš, asoc. prof., LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns

Mēdz teikt, ka katram vīrietim ir trīs dzīves posmi:

1) Viņš tic Ziemassvētku vecītim;

2) Viņš netic Ziemassvētku vecītim;

3) Viņš ir Ziemassvētku vecītis.

Novēlu ne tikai ticēt un cerēt, bet vairāk domāt un darīt!

Lai 2017. gads sniedz ticību saviem spēkiem un gandarījumu par paveikto!

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: