Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Foto: Roberts Svižeņecs.
Foto: Roberts Svižeņecs.
Foto: Roberts Svižeņecs. Foto: Roberts Svižeņecs. No kreisās: Astrīdes Ivaskas brāļameita Odrija Langkammerere (Audrey Langkammerer), LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un LU Literatūras un mākslas institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne. Foto: Roberts Svižeņecs. Foto: Roberts Svižeņecs.
KULTŪRA Šogad Latvijas Universitātē īstenota dzejnieku Astrīdes Ivaskas un Ivara Ivaska arhīva digitalizācijas pirmā kārta
Valdis Mazulis, LU Akadēmiskās bibliotēka
27.12.2016

2016. gadā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka no Astrīdes Ivaskas mantiniekiem kā dāvinājumu saņēma Ivasku bibliotēku ar vairāk nekā 6000 krājuma vienībām, arhīvu ar rokrakstiem, dokumentiem un fotogrāfijām, kabineta iekārtu, Ivara Ivaska un citu autoru mākslas darbus. Lai nodrošinātu saglabāšanu un piekļuvi unikālajam, Latvijas kultūrvēsturei un pasaules literatūrzinātnei nozīmīgajam arhīvam, tiek veikta Astrīdes Ivaskas un viņas dzīvesbiedra materiālu izpēte, sistematizācija un digitalizācija.

Ivasku kultūras saskarsmju loks ar pasaules literatūras pārstāvjiem bija milzīgs, un arhīvā līdzās personiskās dzīves notikumiem atspoguļojas plaša 20. gadsimta otrās puses literatūras aina.

Astrīde Ivaska bija dzejniece un atdzejotāja no angļu, igauņu, krievu, lietuviešu, franču, somu un spāņu valodām; literāru apceru un eseju autore. Viņas darbi atdzejoti daudzās valodās un raksti par latviešu un citu tautu literatūru publicēti enciklopēdiskos, akadēmiskos un periodiskos izdevumos.

Nozīmīga ir Ivara Ivaska vieta pasaules literatūrā. Viņš bija žurnāla World Literature Today atbildīgais redaktors (1967-1991), žurnāla Books Abroad starptautiskās literārās balvas (vēlāk - The Neustadt International Prize for Literature), ko dēvēja par „mazo Nobelu”, dibinātājs un žūrijas priekšsēdis, The Puterbaugh Conference on World Literature aizsācējs un organizators.

Ivasku mantojums ir spilgta liecība viņu ietekmei uz citu zemju kultūru. Abu Ivasku draugu lokā bija izcili Eiropas un Amerikas rakstnieki un mākslinieki: kolumbietis G. G. Markess, austrieši H.  Von Doderers un A. Lemdens, spānis H. Giljēns, grieķis O. Elitis, francūži R. Šārs, M. Butors, F. Žakotē, P. Lekvīrs, soms P. Hāviko, polis Č. Milošs, zviedrs T. Transtrēmers, argentīnietis H. Kortasārs un daudzi citi.

Projekta īstenošanas gaitā 2016. gadā tika veikta Ivasku literārā arhīva izpēte, sistematizēšana, fotogrāfiju, rokrakstu un korespondences ar rakstniekiem, dzejniekiem, literatūrzinātniekiem Latvijā un daudzās pasaules valstīs digitalizācija, veidoti apraksti, fotogrāfijām veikta paskaidrojošā rokrakstu teksta atšifrēšana un personu identificēšana. Ivasku digitalizētie materiāli - 1000 arhīva datnes rokrakstiem un fotogrāfijām (300-600 dpi; 24 bit) pieejami LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā. Iesāktais darbs arhīva digitalizācijā tiks turpināts 2017. gadā.

Projekta zinātniskā konsultante ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: