Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

AKTUĀLI! KULTŪRA Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznācis Aspazijas Kopoto rakstu 1. sējums
LU Akadēmiskais apgāds
07.03.2017

Jau rīt, 8. martā, plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā (Raiņa bulvārī 19) notiks Aspazijas Kopoto rakstu 1. sējuma atvēršanas svētki.

Aspazijas Kopoto rakstu 1. sējumā iekļautas Aspazijas agrīnās drāmas, kas tapušas, publicētas vai iestudētas līdz 1901. gadam: “Atriebēja”, “Vaidelote”, “Zaudētas tiesības”, “Neaizsniegts mērķis”, “Ragana” un “Zeltīte”.  1. sējumu ievada sastādītājas un zinātniskās redaktores Ausmas Cimdiņas “Priekšvārds” un “Ieskats Aspazijas biogrāfijā. Jaunības gadi”. Pielikumā publicēts Artura Skuteļa pārskats par agrīno Aspazijas lugu iestudējumu vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām un Aspazijas agrīno lugu iestudējumu hronika, kas ļauj izsekot šo drāmu skatuves dzīvei un sniedz vērtīgu kultūrvēsturisku informāciju par Latvijas un latviešu teātra dzīves norisēm Latvijā un ārzemēs: Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā, Cīrihē, Ņujorkā, Bostonā, Mineapolē, Filadelfijā, Helsinkos, Pēterburgā, Maskavā, Baku, Krasnojarskā, Arhangeļskā, Rostovā pie Donas u. c.

Apkopojot informāciju par dažādu teātru uzvedumiem Latvijā un ārzemēs, Rīgā un citās Latvijas pilsētās un lauku dramatiskajos kolektīvos, redzams, ka Aspazijas agrīnās lugas pieredzējušas 294 dažādus iestudējumus: “Atriebēja” – 2, “Vaidelote” – 44, “Zaudētas tiesības” – 68, “Neaizsniegts mērķis” – 82, “Ragana” – 23, “Zeltīte” – 75, un tas ir pietiekami liels skaits, kas apliecina degsmi Aspazijas lugas iestudēt.

“Ieraudzīt Aspazijas dramatiskā rokraksta savdabību sava laika un plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā rosina pielikumā publicētā “Aspazija” – nodaļa no Viktora Hausmaņa monogrāfijas “Latviešu drāmas sākotne” (2009). Aspazijas garīgā enerģija, temperamenta diapazons un pārdzīvojuma vēriens spilgti atklājas Gunāra Bībera analītiski interpretatīvajā apcerē “Aspazijas traģēdiju varones izvēles situācijās” (2004), pievēršoties vienai no centrālajām tematiskajām līnijām un galvenajiem dramatisko konfliktu pretstatu pāriem Aspazijas drāmu estētikā. Kā redzams, pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, Aspazijas daiļrade un personība, viņas cilvēcisko kaislību un dramatisko konfliktu piesātinātā mākslas pasaule ir savaldzinājusi mūsdienu erudītākos dramaturģijas un teātra speciālistus, un tā ir laba zīme.

Laužot Aspazijas Kopoto rakstu izdošanas tradīciju tos sākt ar dzeju, šie Kopotie raksti LU Akadēmiskā apgāda izdevumā sākas ar dramaturģiju, uzsverot Aspazijas literatūrvēsturisko nozīmi latviešu drāmas attīstībā, kā arī viņas drāmu mūsdienīgumu tematikas, problemātikas, dzīves un apziņas realitātē sakņoto dramatisko konfliktu asredzībā,” norāda Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja profesore Ausma Cimdiņa.

Bibliogrāfisko informāciju par Aspazijas agrīno drāmu pirmpublicējumiem un atkārtotiem izdevumiem apkopojušas Dagnija Ivbule un Inguna Mīlgrāve, un tā liecina, ka arī lugu atkārtoto izdevumu statistika ir atšķirīga. Visvairāk atkārtotu izdevumu piedzīvojusi “Vaidelote” – 15, “Zaudētas tiesības” – 11, “Zeltīte” – 9, “Neaizsniegts mērķis” – 8, “Atriebēja” – 6, “Ragana” – 6 (viens no tiem ir izdevums angļu valodā Astrīdas Stankes tulkojumā). Aspazija intensīvi sekojusi līdzi Latvijas teātru dzīvei, un viņas aizrautību un interesi par teātri un viņu kā aktīvu teātra žurnālisti raksturo bibliogrāfijas izlases sadaļa “Aspazijas raksti par dramaturģiju un teātri (1884–1903)”.

Aspazijas Kopoto rakstu akadēmiskā izdevuma desmit sējumi ir izstrādāti atbilstoši “Latvijai 100” garam, par galveno mērķi izvirzot nacionālo dārgumu aktualizēšanu, izpēti un iesaisti mūsdienu zinātnes, izglītības un kultūras procesos, LU humanitārās kultūras profila atpazīstamības vairošanu, valstiski nozīmīgu zinātnes, kultūras un izglītības kopprojektu realizāciju, apvienojot vairāku valsts zinātniski pētniecisko un kultūras institūciju, kā arī privātpersonu iniciatīvas. Projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas: LU Akadēmiskais apgāds, LU Humanitāro zinātņu fakultāte, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Akadēmiskā bibliotēka, Rakstniecības un mūzikas muzejs u. c.

Aspazijas Kopoto rakstu 1. sējums nāk klajā ar Latvijas Universitātes, Valsts pētījumu programmas “Letonika” un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: