Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
R. Tomā „Astoņas mīlošas sievietes”, 2016, rež. Visvaldis Klintsons. No kreisās: Astra Plivča (Pjereta), Liene Kaibe (Katrīna), Dita Kuģeniece (Gabija), Laima Geikina (Vecmāmiņa).
R. Tomā „Astoņas mīlošas sievietes”, 2016, rež. Visvaldis Klintsons. No kreisās: Astra Plivča (Pjereta), Liene Kaibe (Katrīna), Dita Kuģeniece (Gabija), Laima Geikina (Vecmāmiņa).
R. Tomā „Astoņas mīlošas sievietes”, 2016, rež. Visvaldis Klintsons. No kreisās: Astra Plivča (Pjereta), Liene Kaibe (Katrīna), Dita Kuģeniece (Gabija), Laima Geikina (Vecmāmiņa). „Aplamā mīla”. Astra Plivča un Kaspars Kotāns (Īvs). V. Šekspīra „Otello”, 2014, rež. Visvaldis Klintsons. Dzintars Vītoliņš (Otello), Ieva Randere (Dezdemona). „Divas bultas”. Centrā Visvaldis Klintsons. No kreisās: Madara Ērgle, Signe Nikolājeva, Keta Selecka-Trušinska. Latvijas amatierteātru salidojumā. No kreisās: Lāsma Vekmane-Bukolde, Ilze Ambrasa, Ieva Randere, Astra Plivča, režisors Visvaldis Klintsons, Kārlis Krišāns, Dzintars Vītoliņš, Kaspars Kotāns, Andris Dimants, tehniskais menedžeris Andrejs Krūmiņš.
LU Studentu teātris – vieta, kur piedzīvot izrādes piedzimšanu un enerģijas apmaiņu ar skatītājiem
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
10.02.2018

Latvijas Universitātes (LU) Studentu teātri režisors Visvaldis Klintsons sauc par tradīciju, kas atbalsta ne tikai savus studentus, bet arī absolventus. Tieši absolventi veido teātra kodolu – viņi ar savu talantu un pieredzi pamāca jaunos, un paši ir no aktieriem izauguši par režisoriem. Spēlēt teātri nav tikai skatuves māksla, tas ir maģisks brīdis, kad veidojas enerģijas apmaiņa starp aktieri un skatītāju, un tieši šā iemesla dēļ cilvēki saslimst ar teātri, pārliecināti ir Studentu teātra aktieri. Mīlestības mēnesī LU Studentu teātris izrādīs šīs sezonas jauniestudējumu “Aplamā mīla”, kuru varēs noskatīties 12. februārī plkst. 19.30 un 16. februārī plkst.19.30 LU Humanitāro zinātņu fakultātē Visvalža ielā 4a.

Teātris – vieta, kur izpausties un eksperimentēt

Tikšanās ar LU Studentu teātra kustību režisori Signi Nikolājevu sarunāta pirmdienas vakarā Fizikas un matemātikas fakultātē. Ir 6. novembris, tumšs, lietains un vējains vakars, kuru vidējais latvietis labprātāk pavadītu mājās zem siltas segas, skatoties iemīļoto seriālu. Tomēr trīs aktrises un kustību režisore S. Nikolājeva šo vakaru nolēmušas veltīt teātrim un fakultātes aktu zālē, sastājušās aplī, gatavojas mēģinājumam. S. Nikolājeva sev pametusi jaunu izaicinājumu – iestudēt pirmo bērnu izrādi.

“Šodien mums ir krīzes situācija. Mums ir pazudis peļu paps,” mazliet dramatiski saka režisore. Iecerēts, ka pavasarī pie mazajiem un lielajiem skatītājiem nonāks jauna izrāde “Mazā pelēna piedzīvojumi”. S. Nikolājevas mīļākais žanrs ir kustību izrādes, arī jaunā izrāde par pelēnu, kurš neklausa mammu un tēti un ik mīļu brīdi iekuļas dažādos piedzīvojumos, būs ar kustībām.

“Bērniem noteikti nedrīkst būt statiska teksta deklamēšana, tad ļoti ātri varēsim dzirdēt: “Kad beigsies?” Gribu radīt pašpietiekamu izrādi, lai to var rādīt jebkur un nav vajadzīga skatuve, specifiskas gaismas vai apskaņošana, lai varam braukt pie bērniem,” savas ieceres skaidro kustību grupas režisore.

Viņa LU Studentu teātrī nonākusi pirms 15 gadiem. Par to, ka Universitātei ir savs teātris, tolaik jaunā ekonomikas studente uzzinājusi LU avīzē. Kad Anša Rūtentāla kustību teātris atdalījās no LU Studentu teātra un svinēja savu jubileju ar izrādi, kustību teātris uzaicināja piedalīties arī vecos biedrus, un tolaik S. Nikolājeva sapratusi, ka kustība ir žanrs, kurā viņa vēlas strādāt.

S. Nikolājeva ne tikai iestudē izrādes, bet arī pati tajās spēlē – gan savās, gan V. Klintsona izrādēs un spēj ātri ielēkt lomās, kad nepieciešams kādu aktrisi aizvietot. Teātris ir režisores lielākais vaļasprieks, kas prasa ļoti daudz laika. Iedvesmu savām izrādēm režisore gūst no mūzikas, gleznām un ikdienišķām situācijām.

“Man nav interesanti veidot vienādas izrādes, tāpēc es ļoti daudz eksperimentēju, un, manuprāt, tas ir amatieru teātra lielākais pluss, jo man nav nekas jānodod laikā vai nav obligāti jāpiepilda zāle. Tas ir pats foršākais amatieru teātrī,” atzīst S. Nikolājeva.

Vairāk lasi Alma Mater e-versijā

 

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: