Latvijas Universitātes kori ieskandina "Baltijas Mūzikas dienas 2026"

Festivāls sākās vietā, kur laiks vienmēr ir kustībā — Rīgas Dzelzceļa stacijā. Šeit, starp aizbraukšanu, ierašanos un atgriešanos, pulksteņa laiks pēkšņi var pārtapt par klātbūtnes mirkli: par klausīšanos kā satikšanos. Ieskaņas centrā bija somu komponistes Tytti Arolas darbs phōnḗ (20’) balsīm un skārda bundžu telefoniem. Nosaukums savieno phōnḗ — “skaņa, balss, runa, valoda” — un tēle — “tālumā”. Katrs dziedātājs izgatavo savu bundžu telefonu, lai tajā dziedātu un “sarunātos”; skaņdarba laikā koris sūta iedomātus sveicienus uz dažādām pasaules malām. phōnḗ atgādina: ieklausīties citam citā, pateikt svarīgo un palikt rotaļīgiem — arī tad, ja starp mums ir distance.

Darbs tapis pēc “Nordic Music Days 2024” pasūtījuma (ar The Royal Scottish National Orchestra un Dānijas Kultūras ministrijas atbalstu) un šeit izskan kā simbolisks tilts starp Rīgu un Liepāju, Baltiju un Skandināviju, starp pagātni un nākotni, iekšējo un ārējo laiku. 

Par festivālu

Laikmetīgās mūzikas festivāls “Baltijas Mūzikas dienas” tiek saukts par centrālo mūsdienu mūzikas notikumu Baltijas valstīs, kas rotē starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Šogad Baltijas Mūzikas dienas ar moto “Mēs dzīvojam citos laikos” aizsāk ciešu sadarbību ar Ziemeļvalstu mūzikas dienām un Somijas, Zviedrijas, Īslandes, Norvēģijas, Dānijas, Skotijas un Fēru salu komponistu savienībām: programmās dzirdamas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļvalstu komponistu interesantākie darbi.

Festivāls norisināsies līdz 17. aprīlim un tā laikā iespējams piedzīvot vairākus pasaules pirmatskaņojumus. Plašāka informācija par norisi un festivālu pieejama organizatoru tīmekļvietnē.

Intervija ar LU jauktā kora “Juventus” māksliniecisko vadītāju Valdi Tomsonu skatāma LTV1 ziņu raidījumā ”Kultūrdeva" un klausāma Latvijas Radio 3 sarunā ar Annu Martu Burvi.