Vēsture

“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes.

Gaudeamus logotips – apaļa melnbalta emblēma ar stilizētu ēku un atvērtu grāmatu centrā, ko ieskauj lauru zari.

1956. gada 7. līdz 8. jūlijs

Pirmo Baltijas studentu dziesmu svētku uguns iedegās Tartu. Tajos piedalījās viesi no Krievijas, Karēlijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Vairāk nekā 2500 dziedātāju, dejotāju un mūziķu kļuva par šīs tradīcijas dzimšanas lieciniekiem.

Studentu dziesmu svētku logotips — melnbalts vertikāls simbols ar stilizētu figūru un uzrakstu ‘Studentu dziesmu svētki’

1958. gada 5. līdz 6. jūlijs

Otrie Baltijas valstu studentu dziesmu svētki notika Rīgā, Siguldā. Dalībnieku skaits pieauga līdz 3000!

Gaudeamus igitur Tartu logotips — apaļa melnbalta emblēma ar stilizētu ēku, atvērtu grāmatu un uzrakstu ‘Gaudeamus igitur Tartu’, apakšā norādīts skaitlis 350

1967. gada 8. līdz 9. jūlijs

Trešajiem Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem deva nosaukumu “Gaudeamus”. Tos rīkoja Igaunija, un tie notika jaunajā Tahtveres svētku laukumā Tartu. Koncerts notika arī Elvā. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza 3200.

Gaudeamus igitur Vilnius logotips — apaļa melnbalta emblēma ar uzrakstu ‘Gaudeamus igitur Vilnius’ un stilizētu simbolu centrā

1968. gada 6. līdz 8. jūlijs

Ceturtie “Gaudeamus” svētki notika Lietuvā jaunajā Viņģa parka estrādē un “Žalgiris” stadionā. Tajos dziedāja, spēlēja un dejoja vairāk nekā 6000 studentu no Tallinas, Tartu, Rīgas, Ļeņingradas, Kišiņevas, Minskas, Tomskas un citām pilsētām.

1971. gada 9. līdz 10. jūlijs

Piektie “Gaudeamus” svētki izskanēja Latvijā, Rīgā, un lielākie koncerti notika Ogres estrādē. Tie pulcēja vairāk nekā 5000 dalībnieku.

“Melnbalts Gaudeamus logotips ar stilizētu degošu lāpu un vertikāli izvietotu uzrakstu ‘Gaudeamus’

1974. gada 6. līdz 7. jūlijs

Sestie “Gaudeamus” svētki atgriezās Tehtverē, Tartu, un šoreiz tie norisinājās arī Polvā. Dalībnieku skaits sasniedza 5000, un viņu vidū bija arī studenti no Tbilisi un Erevānas.

Gaudeamus VII logotips — melns aplis ar stilizētām dziesmas vai kustības līnijām, zvaigzni augšdaļā un uzrakstu ‘GAUDEAMUS VII’

1978. gada 7. līdz 9. jūlijs

Septītie “Gaudeamus” svētki notika Viļņā. Dalībnieku skaits sasniedza 7000. Noslēguma koncerti notika Viņģa parka estrādē un “Žalgiris” stadionā.

Gaudeamus VIII Rīga 1981 logotips — apaļa melnbalta emblēma ar stilizētu romiešu ciparu VIII un uzrakstu ‘Gaudeamus VIII Rīga 1981

1981. gada 10. līdz 12. jūlijs

Astoto “Gaudeamus” svētku koncerti notika Ogrē un citviet Latvijā, bet centrālais notikums bija Rīgas deju un dziesmu pasākums. Tajos piedalījās vairāk nekā 6500 dalībnieku un liels skaits deju kolektīvu. Kopš tā laika “Gaudeamus” sāka saukt par Studentu dziesmu un deju svētkiem.

Gaudeamus IX Tallinna–Tartu 1984 logotips — apaļa krāsaina emblēma ar zili sarkanu apli, centrā attēlota atvērta grāmata, apkārt uzraksts ‘Tallinn–Tartu Gaudeamus IX

1984. gada 6. līdz 8. jūlijs

Igaunija rīkoja devītos “Gaudeamus” svētkus. Koncerti notika Tartu, Kohtla–Jerve un Pērnavā, bet noslēguma koncerts tika rīkots Tallinā. Divu dienu laikā svētkos dziedāja un dejoja 6000 studentu. Devītie svētki izcēlās ar daudzveidīgākiem mākslas žanriem – tajos piedalījās kori un tautas deju kolektīvi, kā arī sportistu grupas, balles dejotāji, pūtēju orķestri, dziesmu un deju ansambļi un tautas instrumentu grupas.

Gaudeamus X Viļņa 1988 logotips — apaļa melnbalta emblēma ar stilizētu viļņa vai karoga simbolu centrā un apkārt esošu uzrakstu ‘Gaudeamus X Vilnius 1988

1988. gada 1. līdz 3. jūlijs

Desmitie “Gaudeamus” svētki Viļņā sasniedza rekordlielu dalībnieku skaitu. Tajos piedalījās 7000 dziedātāju un dejotāju. Koncerti notika Šauļos (kopkoncerts ar Latvijas dalībniekiem), Kauņā (Igaunijas dalībnieki) un Viļņā, kur tika rīkoti trīs koncerti: atklāšanas ceremonija un ansambļu vakars 1. jūlijā Kalnu parkā; Deju diena 2. jūlijā “Žalgiris” stadionā; Dziesmu diena 3. jūlijā Viņģa parkā. Desmitie “Gaudeamus” sakrita ar atmodas sākumu – studenti uzstājās nacionālajās krāsās, un tas tika uztverts kā nozīmīgs politisks izaicinājums.

Gaudeamus XI Latvija 1991 logotips — apaļa melnbalta emblēma ar stilizētu cilvēka seju, apkārt uzraksts ‘Gaudeamus XI Latvija 1991’

1991. gada 27. līdz 30. jūnijs

Vienpadsmitie “Gaudeamus” svētki notika Latvijā, Liepājā un Cēsīs, bet galvenais koncerts tika rīkots Ogrē. Tajos piedalījās 4500 studentu no jau neatkarīgajām valstīm, lai kopīgi dziedātu, muzicētu un dejotu.

Gaudeamus XII Tartu 1995 logotips — apaļa krāsaina emblēma ar stilizētu lāpu augšdaļā un plūstošām līnijām apakšdaļā, apkārt teksts ‘Gaudeamus Tartus 1995’

1995. gada 8. līdz 9. jūlijs

Divpadsmitie “Gaudeamus” svētki atgriezās Tartu Dziesmu ielejā un skaisti renovētajā Tahtveres teātrī. Tajos piedalījās 5000 dalībnieku.

Gaudeamus logotips ar abstraktu baltu līniju kompozīciju uz pelēka fona un nelielu teksta bloku apakšējā kreisajā stūrī.

1999. gada 25. līdz 27. jūnijs

Trīspadsmitie svētki bija 20. gadsimta pēdējie jaunības entuziasma svētki. Jaunieši no Baltijas valstīm kopīgi dziedāja Dziesmu dienā Viņģa parkā 27. jūnijā; dejoja un muzicēja Deju dienā Kalnu parkā 26. jūnijā; uzstājās Lietuvas galvaspilsētā, vecpilsētas pagalmos, pavadīja naktis diskotēkās un ballītēs, priecājoties un dalot savu jaunības dzīvīgumu ar apkārtējiem. Svētkos piedalījās 5700 dalībnieku.