Kultūra, kas dziedē: zinātne par mākslas spēku

Dziedāšana un muzicēšana – elpa un līdzsvars prātam

Pētījumi rāda, ka mūzikas aktivitātes – dziedāšana, mūzikas instrumenta spēlēšana vai klausīšanās – būtiski uzlabo cilvēku mentālo veselību un dzīves kvalitāti.
2022. gada metaanalīze žurnālā JAMA Network Open, kurā apkopoti vairāk nekā 20 pētījumi, pierāda, ka dalība mūzikā uzlabo gan emocionālo labsajūtu, gan fiziskās veselības rādītājus.
Cilvēki, kuri regulāri dzied vai muzicē, izjūt mazāku stresu un augstāku dzīves kvalitāti.

2024. gada Itālijas pētījumā “Dedalo Vola” 12 nedēļu dalība korī uzlaboja sirdsdarbības un elpošanas rādītājus, kā arī palielināja sociālās piederības izjūtu vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Šie rezultāti apliecina, ka dziedāšana ir reāls veselības veicināšanas instruments, nevis tikai estētiska nodarbe.

Deja – kustība, kas vieno ķermeni un emocijas

Dejas prakse uzlabo ne tikai fizisko formu, bet arī emocionālo līdzsvaru.
2021. gada pētījums žurnālā International Journal of Qualitative Studies on Health and Well-being apliecina, ka dejošana veicina emocionālo izteiksmi, radošumu un sociālo saikni, palīdzot cilvēkiem atjaunot kontaktu ar savu ķermeni un emocijām.

Tāpat 2023. gada pārskats par deju programmām senioriem parādīja, ka aktīva dejošana uzlabo līdzsvaru, kustību koordināciju un kognitīvās spējas, vienlaikus samazinot vientulības un depresijas risku.
Deja kļūst par ķermenisku valodu, ar kuru cilvēks atgūst veselību un prieku.

Amatniecība – miera un koncentrēšanās terapija

Rokdarbi un amatniecība, kas bieži tiek uzskatīti par brīvā laika nodarbi, patiesībā sniedz taustāmus ieguvumus mentālajai veselībai.
2024. gada sistemātiskā analīze žurnālā BMC Psychology rāda, ka amatniecības nodarbības samazina trauksmes un stresa līmeni, kā arī uzlabo emocionālo stabilitāti.
Dalībnieki norāda, ka rokdarbi palīdz “izslēgt domas”, atjaunot iekšējo mieru un koncentrēšanās spēju.
Šī radošā darbība darbojas kā meditācija kustībā, kas veicina gan psiholoģisku līdzsvaru, gan piederības sajūtu grupā.

Teātris – empātijas un pašizziņas skola

Piedalīšanās teātrī veicina pašizziņu, emocionālo inteliģenci un empātiju.
2025. gada pētījums žurnālā Youth Studies Australia pierāda, ka jaunieši, kuri regulāri piedalās teātra aktivitātēs, uzrāda augstāku empātijas līmeni, labāku emocionālo pašregulāciju un pozitīvāku pašvērtējumu nekā tie, kuri nepiedalās mākslas projektos.
Teātris kļūst par vidi, kurā cilvēki mācās sadarbību, uzticēšanos un autentisku izpausmi – prasmēm, kas būtiski ietekmē garīgo veselību un sociālo integrāciju.

Kopienas spēks un sabiedrības veselība

Visās šajās mākslas jomās kopīgs ir viens – piederības sajūta.
2025. gada pētījums žurnālā Frontiers in Psychology parādīja, ka dalība universitātes korī būtiski paaugstina piederības izjūtu un emocionālo labsajūtu starptautisko studentu vidū.
Līdzīgi rezultāti novēroti arī senioru kopdziedāšanas un amatiermākslas grupās – regulāra līdzdalība samazina vientulību un palielina dzīvesprieku.
Kultūras aktivitātes darbojas kā sabiedrības imūnsistēma, kas palīdz stiprināt veselību, empātiju un kopienas uzticēšanos.

Kultūras līdzdalības ietekmes rādītāji 

Kultūras līdzdalība rada ieguvumus ne tikai individuālā, bet arī sabiedrības līmenī.
Cilvēkiem, kuri regulāri piedalās radošās aktivitātēs, ir zemāks stresa un izdegšanas līmenis, lielāka emocionālā noturība un stiprāka piederības sajūta.
Darba vidē šī iesaiste saistīta ar labāku sadarbību, augstāku radošumu un apmierinātību ar darbu, savukārt kopienas līmenī – ar mazāku vientulību un augstāku sociālo uzticēšanos.
Šie faktori kopumā uzlabo sabiedrības veselību un veido ilgtspējīgu sociālekonomisko labbūtību.

Kultūras prakse nav tikai estētiska pieredze – tā ir sabiedrības veselības investīcija.
Dziedāšana, dejošana, muzicēšana, teātris un amatniecība palīdz attīstīt cilvēka spēju būt klātesošam, līdzsvarotam un savienotam ar citiem.
Zinātne arvien skaidrāk apstiprina to, ko kultūras cilvēki jau sen jūt: radošums dziedē.

 Zinātniskie avoti

1. McCrary J. M. et al. (2022). Association of Music Interventions With Health-Related Quality of Life: A Systematic Review and Meta-analysis. JAMA Network Open.
2. Viola E. et al. (2024). The Dedalo Vola Project: The effect of choral singing on physiological and psychosocial measures. Acta Psychologica.
3. Quiroga Murcia C. et al. (2021). The aesthetic, artistic and creative contributions of dance. International Journal of Qualitative Studies on Health and Well-being.
4. Cayton H. et al. (2024). The effects of crafts-based interventions on mental health. BMC Psychology.
5. Rourke A. (2025). The mental health and wellbeing outcomes for young people in theatre engagement. Youth Studies Australia.
6. Beaton M. et al. (2025). The Impact of Choir Singing on International Students’ Sense of Belonging and Wellbeing. Frontiers in Psychology.
7. Fancourt D., & Finn S. (2019). What is the evidence on the role of the arts in improving health and well-being? WHO Regional Office for Europe.
8. Clift S., & Camic P. (2020). Oxford Textbook of Creative Arts, Health, and Wellbeing. Oxford University Press.
9. Daykin N. et al. (2023). Arts, Culture and Wellbeing: A Systematic Review of Social Impacts. Public Health Reviews.