Lielā piektdiena ir burvju aktīvākais laiks. Vestienā uzskatīja, ka Lielās piektdienas rītā jāguļ pēc iespējas ilgāk, jo šai rītā burvji cilvēkus aizkliedz pieburdami tiem nabadzību vai slimību. Tātad izguļamies šodien kārtīgi.

Ticēja, ka tas kurš dzimis Lielajā piektdienā ir liels savādnieks, tas var redzēt garus, kā arī esot liels burvis, kura lāsta vārdi katru reizi piepildās.

Ja lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas.
/L. Berkholcs, Vaive./


Lielā piektdienā vajagot ēst gaļu, jo tad tam, kas ēdot gaļu, vasarā čūskas nerādoties.
/P. Eglīte, Priekuļi./
 

Lielajā piektdienā nav jāguļ, tad mugura nesāp.
/A. Zvejniece, Lubāna./


Lielās piektdienas rītā vajagot zem liepas matus sukāt,
tad mati augot kupli un gari.
/H. Skujiņš, Smiltene./


Lielajā piektdienā jāienes skudras un jāieliek gultā,
tad nāks daudz puiši.

/L. Druķe, Virbi./


Kad Lielajā piektdienā mazgājas upes ūdenī, tad tam cilvēkam to gadu nelīp lipīgas slimības.
/J. Stirna, Skrunda./


Lietus lielā piektdienā nes auglību.
/Latvis, 1930, III, 19./


Lielā piektdienā priekš saules lēkta, zem eglēm jāsukā galva, lai nesāpot.

/J. Nīders, Alūksne./


Lielo piektdienu neviens nestaigā pa citu mājām. Katrs mēģina dienu pavadīt savās mājās.
/M. Auziņa, Rīga./
 

Lielās piektdienas rītā ābeles jāper ar biksēm, tad āboli aug lielāki.

/J. Jurjāns, Jaungulbene./
 

Lielā piektdienas rītā vajag nomazgāties tāda strauta ūdenī, kurš pret sauli tek (uz rītiem),
tad slimības nelips un ģīmis būs smuks.
/A. Zandere, Dole./
 

Lielās piektdienas rītā vajag iebrist pret straumi upē un drusku apslapināties, tad nemetas nekādi izsitumi ne pumpas uz miesas.

/A. Smilga, Gaiķi./


Ja Lielajā piektdienā salasa sīkus žagariņus un ienes istabā, tad nākotnē nesājs daudz ko pacels.
/A. Būmanis, Pampāļi./

Dalīties