Akadēmiskais centrs
Kāpēc izvēlējies tieši šo deju kolektīvu?
Mana pāreja no iepriekšējā tautas deju kolektīva uz Danci bija spontāna. Jau kādu laiku iepriekš zināju, kas ir Dancis, biju pievērsusi uzmanību viņu aktivitātēm, tradīcijām, mazlietiņ arī zināju repertuāru, taču nekad prātā man nebija ienākusi doma, ka es varētu pāriet uz Danci, jo man šķita, ka es vēl esmu mazliet par jaunu šim kolektīvam. Visi apstākļi sakrita tā, ka man draudzene arī gribēja nomainīt deju kolektīvu, un izdomājām, ka dosimies uz Danci. Citus variantus nemaz neizskatījām.
Vai bija liela konkurence?
Jauno dejotāju uzņemšana notiek katru gadu sezonas sākumā rudenī. Sociālajos tīklos un mājaslapā ir publicēti vairāki datumi, kuros jaunie dejotgribētāji var droši nākt uz uzņemšanu. Līdzi jāpaņem ērtas drēbes, lai var mazliet pakustēties, jāatkārto kustības, kuras parāda kāds no vadības vai kāds jau no esošajiem Danča dejotājiem.
Atceros, es aizmirsu, ka ir uzņemšanas diena, burtiski stundu pirms uzņemšanas man piezvanīja draudzene un jautāja, vai es būšu un kur es esmu. Man tas galīgi bija izkritis no galvas. Paķēru pastalas, mēģinājuma tērpu – bodiju – un svārkus un skrēju. 2018. gada rudenī, kad es piedalījos uzņemšanā, bija diezgan liela konkurence, tieši tajā datumā, kad es piedalījos, bija vairāk nekā desmit cilvēku. Nezinu, kāpēc, bet, kad es ienācu zālē atkārtot kustības, kuras tika parādītas iepriekš, es jutu, ka tikšu uzņemta. Iespējams, tāpēc, ka man nebija stresa. Nevajag baidīties no konkurences!
Cik bieži mēģinājumi notiek normālos apstākļos? Un kā – Covid-19 pandēmijas laikā?
Mūsu jauniešu grupai normālos apstākļos mēģinājumi notiek divreiz nedēļā, pirmdienu un ceturtdienu vakaros. Kad tuvojas kāds nozīmīgs koncerts vai skate, tad mēģinājumu ir vairāk. Ir arī tādas nedēļas, kad koncerts iekrīt brīvdienā, un tad pirmdiena ir brīva. Pandēmijas laikā mēģinājumi nenotiek, bet mēs e-pastā saņemam dažādas deju kustības, vingrinājumus, kas mums ir jāizpilda, lai tad, kad varēs atgriezties ierastajā režīmā, varētu ātrāk sākt dejot un būtu raitāks solis.
Vai dejošanu ir viegli savienot ar mācībām?
Jā. Mācības man ir pa dienu, es mācos pilna laika klātienē. Pirms dejošanas man vēl pietiek laika, lai mazliet atpūstos no mācībām, paēstu, kaut ko pamācīties, atkārtot. Dejošana man ir ne tikai fiziska aktivitāte, bet arī lieliska atpūta no ikdienas mācībām.
Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?
Pagājušajā gadā piedalījāmies konkursā Prāta spēles, ko organizēja tautas deju kolektīvs Ogre, ieguvām pirmo vietu. 2019. gada pavasarī Lietuvas tautas dejai palīdzējām sasniegt rekordu dejotāju skaita ziņā. Koncertu mums ir ļoti daudz, ir arī tādi mēneši, kad katru nedēļas nogali ir koncerts, koncertējam arī ārzemēs. Starp koncertiem mums vēl ir jāpaspēj nomainīt repertuāru. Mēs ļoti gatavojamies visiem koncertiem, bet spilgti atmiņā palicis LU simtgades koncerts Arēnā Rīga.
Nekad neaizmirsīšu savu pirmo koncertu Danča sastāvā Ventspilī. Es iznācu uz skatuves, un jau pirmajās sekundēs man atira svārku malai austā daļa, un to deju nodejoju ar caurumu. Es smaidīju, bet reizē biju ļoti uztraukusies, lai kāds nepamana, it īpaši vadītājs Rolands. Man likās šausmas – pirmajā koncertā tā izgāzties!
Vai jums kolektīvā ir kādas tradīcijas?
Dažas tradīcijas ir jau vairākus gadu desmitus senas. Bet ir arī jaunākas. Nozīmīgākā ir Danča kalendāra veidošana. Katru gadu kalendāram izvēlamies kādu tēmu, piemēram, iepriekšējos gados tēmas ir bijis mežs, papīrs, milti u. c. Katra jaunā gada pirmajā sestdienā mums ir Danča gada balva. Ir arī jubilāru ceturtdienas, kad sveicam iepriekšējā mēneša jubilārus. Sena tradīcija ir arī draudzīgais hokeja duelis starp Danci un tautas deju ansambli Vektors, kad puiši spēlē hokeju un meitenes uz slidām piedalās stafetēs. Rudenī norisinās jauno dejotāju iesvētības. Augustā sezonu atklājam pie mūsu vadītāja Rolanda Juraševska dārzā. Dodamies arī laivu un velo braucienos.
Kādām īpašībām jāpiemīt Danča dejotājiem?
Noteikti jābūt mūžīgam dejotpriekam, mākslai parādīt dejas emocijas un vēlmei tiekties augstāk. Ar kustībām un ķermeni ir jāparāda tas, ka tev patīk dejot.
Ko tu ieteiktu topošajiem Danča dejotājiem, dodoties uz atlasi?
Pārāk nesaspringt. Jo mazāk domā, jo labāk būs! Galvenais ir uzdrīkstēties un nākt, arī tad, ja nav lielas deju pieredzes, vai neesi dejojis tautas dejas, tas nav noteicošais, galvenais ir sevi parādīt, ka spēj dejot izjusti, no visas sirds. Jau uzņemtajiem dejotājiem es iesaku censties katrā mēģinājumā parādīt sevi no labākās puses un nepadoties.
