Foto atskats no trešās "Gaudeamus" svētku dienas

Plkst. 16.00 norisinājās “Gaudeamus” dalībnieku gājiens. Rīgas ielas piepildīja krāšņie mākslinieciskie kolektīvi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai kopīgi svinētu Baltijas vienotību un kultūras daudzveidību. 

Fotogalerija no svētku dalībnieku gājiena.

Plkst. 17.00 sākās svētku noslēdzošais notikums, kur vienkopus tikās vairāk nekā 3000 svētku dalībnieku – lielkoncerts “Līdz bezgalībai”. Koncerts tika veidot kā vēstījums par cilvēku nepārtrauktā kustībā, kas mijas starp tradīciju un nākotni, starp personisko un kopīgo, starp zemi un bezgalīgo Visumu. Caur mūziku, dejas soļiem, vārdiem un simbolisko norises vietu – Brīvības laukumu, tika izcelta jaunības drosme meklēt, radīt un pārveidot pasauli sev apkārt, nezaudējot saikni ar savu kultūras mantojumu un Baltijas kopības sajūtu. Lielkoncerts balstīts idejā par ceļojumu “…līdz bezgalībai”. No cilvēka iekšējās pasaules un viņa esību savpatībā starp vienaudžiem līdz kopīgai enerģijai, kas rodas, tūkstošiem balsu, soļu un elpu saplūstot vienā veselumā. Studentu nemiera gars, atdeve un radošā enerģija sniedzas pāri valstu robežām un kļūst par dzīvu, vienojošu spēku Baltijas telpā – līdz bezgalībai un soli pāri tai.

Fotogalerija no lielkoncerta “Līdz bezgalībai”.

Par svētkiem:
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi - 64 kori, 38 tautas deju ansambļi, 9 pūtēju orķestri. Svētku programmā iekļauti septiņi koncerti. 

“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU un Rīgas pašvaldību.