Foto atskats no otrās "Gaudeamus" svētku dienas

Plkst. 11.00, Vērmanes dārzā, pūtēju orķestru koncertu ieskandināja Lietuvas pūtēju orķestru programma. Plkst. 13.00 sekoja Latvijas pūtēju orķestru programma un 14.30 Igaunijas pūtēju orķestru programma. 

Fotogalerija no Baltijas valstu pūtēju orķestra koncerta. 

Plkst. 18.30 Lietuviešu tautas mūzikas koncerts “Baltijas dziesmas” aicināja iepazīt Lietuvas muzikālo mantojumu. Koncertā apvienojās dziedājums, tautas mūzika un deja, radot mūsdienīgu skatuvisku stāstu, vienlaikus saglabājot tradīciju garu. Koncertā piedalījās vairāk nekā 230 Lietuvas studentu mākslinieku, kas ar tradicionālajiem lietuviešu tautas instrumentiem atklāja Baltijas kultūras bagātību un vienotību. Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Mākslinieciskā vadītāja – Jolanta Kisielytė-Sadauskienė

Fotogalerija no Lietuviešu tautas mūzikas koncerta.

Vakara noslēgumā, plkst. 20.00, Rīgas Domā norisinājās Garīgās mūzikas koncerts, kas aicināja piedzīvot Baltijas studentu koru balsis īpašā muzikālā un garīgā skanējumā. Cilvēka ceļš no neziņas un tumsas uz apgaismību un izpratni, attēlojot sevis meklējumus, dzīves izaicinājumus un garīgo pacelšanos. 

Koncertam katra svētku dalībvalsts izvēlējās savu garīgās mūzikas programmu ar nacionālajiem komponistiem. Līdzās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas koru garīgās mūzikas programmām skanēja arī varenās Doma baznīcas ērģeles, ērģelnieks – Aigars Reinis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols.

Fotogalerija no Garīgās mūzikas koncerta. 

Par svētkiem:
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi - 64 kori, 38 tautas deju ansambļi, 9 pūtēju orķestri. Svētku programmā iekļauti septiņi koncerti. 

“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU un Rīgas pašvaldību.