Lai uzzinātu, kā svētkus piedzīvoja paši dalībnieki, pēc pasākuma tika izsūtīta aptauja par mākslinieciskās programmas kvalitāti, norises vietām, organizāciju un personīgajām atmiņām. Līdz 21. jūlijam saņemtas 233 atbildes: 145 no Latvijas, 54 no Lietuvas, 33 no Igaunijas un viena no Vācijas. Zemāk apkopoti galvenie secinājumi – gan skaitļos, gan dalībnieku pašu vārdiem.
1. attēls. Aptaujas dalībnieku sadalījums pēc valsts (n = 233)
Kas piedalījās aptaujā?
Visplašāk pārstāvētā vecuma grupa ir 19–24 gadi (81 respondents jeb 35%), otra visvairāk pārstāvētā vecuma grupa starp respondentiem ir 25–34 gadi (54). Vismazāk pārstāvēto respondentu skaits ir vecumā līdz 18 gadiem (16), 55–64 gadu vecumā (11) un 65+ vecuma kategorijā (8).
2. attēls. Dalībnieku vecuma sadalījums (n = 233)
Vairāk nekā puse respondentu (132 no 233 jeb 57%) svētkos piedalījās pirmo reizi, savukārt 101 respondents (43%) svētkos bija piedalījies arī agrāk. Lielākā daļa respondentu ir koristi (105 jeb 45%) un tautas deju kolektīvu dejotāji (99 jeb 42%), kā arī pūtēju orķestru mūziķi, kolektīvu vadītāji, diriģenti un organizatori.
Mākslinieciskā programma un repertuārs
Augstu vērtējumu saņēmusi svētku mākslinieciskā programma. Kopējā svētku mākslinieciskā kvalitāte novērtēta ar vidēji 4,5 (skalā 1–5). Koncertu mākslinieciskā kvalitāte novērtēta ar 4,6; repertuāra izvēle ar 4,4 un koncertprogrammas daudzveidība ar 4,5. Vēl pārliecinošāki ir kopējie apmierinātības rādītāji – ar vidējo vērtējumu 4,7 novērtēta pārliecība ieteikt “Gaudeamus” citiem, ar 4,7 – vēlme piedalīties svētkos atkal, un 4,3 – apgalvojums, ka svētki stiprinājuši Baltijas studentu vienotību.
3. attēls. Kopējā apmierinātība un mākslinieciskās programmas vērtējums (skala 1–5, n = 233)
Dalībnieku vērtējums par svētku organizatorisko darbu
Visaugstāk novērtēta ēdināšana – gan Latvijas (4,2), gan Lietuvas un Igaunijas dalībnieku vidū (4,5). Augstu vērtējumu saņēma arī rīcība negaidītā situācijā: kad noslēguma koncertu uz laiku nācās pārtraukt spēcīga negaisa dēļ, lēmums to darīt savlaicīgi tika atzīts par profesionālu, un pēc tam aizritējusī spontānā sadziedāšanās Latvijas Universitātē vairākiem dalībniekiem kļuva par vienu no spilgtākajām svētku atmiņām.
Dati atspoguļo arī atšķirīgus vērtējumus. Lietuvas un Igaunijas dalībnieki zemāk nekā Latvijas dalībnieki vērtēja piekļūstamību koncertu vietām (3,5:4,2), ģērbtuves un mantu glabāšanu (3,5:4,1), kā arī informācijas pieejamību pirms svētkiem (3,5:4) un saziņu ar organizatoriem (3,8:4,3). Šī atšķirība liecina, ka nākamajos svētkos jāpievērš papildu uzmanība tieši ārvalstu dalībnieku savlaicīgai informēšanai un praktiskajam atbalstam uz vietas.
4. attēls. Dalībnieku vērtējums par svētku organizatorisko darbu, salīdzinot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas dalībnieku atbildes (skala 1–5)
Spilgtākie mirkļi dalībnieku atmiņās
Aptaujas atbildēs dalībnieki dalījās arī ar personīgām atmiņām:
Kad noslēguma koncertu uz brīdi pārtrauca negaiss, koristi patvērās Latvijas Universitātes telpās, kur kopīgi vienojās dziesmās – šo mirkli vairāki dalībnieki nosaukuši par vienu no aizkustinošākajiem svētku brīžiem.
Skaņdarba “Maķenīt palaidos” laikā viens dejotājs, kas tika mests gaisā, ieraudzījis sev priekšā kājām gaisā apgrieztu Brīvības pieminekli – sajūtu aprakstījis kā “sirreālu”.
Pēc dalībnieku balles studenti no visām trim valstīm nesteidzās izklīst, bet palika un mācīja viens otram savu deju repertuāra kustības.
Vairāki dalībnieki atcerējās, kā ķīniešu tūristi, ieraugot jauniešus tautastērpos, centušies latviski pateikt “ļoti skaisti”.
Kāda vācu kundze, kafejnīcā dzirdot latviešu repertuāra dziesmas, bija tik aizkustināta, ka lūdza tām notis – dalībnieki tās viņai vēlāk nosūtīja e-pastā.
Ieteikumi nākamajiem svētkiem
Norises vieta: dalībnieki aicina izvērtēt ietilpīgāku vietu noslēguma koncertam savām un skatītāju ērtībām.
Transports: nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu visiem svētku dalībniekiem.
Komunikācija: informāciju par mēģinājumu grafikiem sniegt laicīgāk, īpaši ārvalstu dalībniekiem.
Sadraudzība: ieplānot vairāk kopīgu, neformālu aktivitāšu papildus dalībnieku ballei.
Kopsavilkums
Spītējot karstajai saulei mēģinājumu laikā, spēcīgajam negaisam, kas radīja dažus organizatoriskus izaicinājumus, aptaujas rezultāti liecina: vairākums XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” dalībnieki devās mājās ar spēcīgu piederības sajūtu un vēlmi piedalīties arī nākamajos svētkos. Ar vidējo vērtējumu 4,7 (skalā 1–5) tika vērtēta gan vēlme piedalīties atkal, gan vēlme ieteikt svētkus citiem.
Pateicoties visiem respondentiem, kuri piedalījās aptaujā, svētku organizatoru komandai bija iespēja saņemt tik vērtīgo atgriezenisko saiti, kas ļaus nākotnē pilnveidot vairākus organizatoriskos aspektus. Paldies respondentiem!
Par svētkiem:
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalījās Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 64 kori, 38 tautas deju ansambļi, 9 pūtēju orķestri. Svētku programmā iekļauti septiņi koncerti.
“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas pašvaldību.
, Vērmanes dārzs, Dailes teātris, Rīgas Doma baznīca, Vecrīga un Brīvības laukums, kur svētkus noslēdza lielkoncerts “Līdz Bezgalībai”.){kind=link}